Latviešiem tradīcijām visbagātākie vasaras svētki ir Jāņu vakars. Tai laikā dabā ir bagātīgi saziedējuši dažādi augi. Cilvēkiem rokas vien sniedzas pēc tiem, lai rotātu ar šo dabas krāšņumu gan sevi, gan savu māju.
Līdz mūsdienām latviešiem ir saglabājusies tradīcija Jāņu vakaram vīt vainagus no koku zariem (tradicionāli tie ir ozols vai liepa) vai savvaļas ziediem. Daudzas tautas šo tradīciju laika gaitā ir zaudējušas un tāpēc mūs par to pat drusku apskauž. Bet nav ko skaust – labāk iemācīties pašiem pīt vainagus un rotāties kaut jebkuru jauku dienu! Un mums pašiem arī nenāk par sliktu iepazīt augu sugas, kas vainagā izskatās labi ne tikai tikko iepītas, bet visu garo Jāņu nakti un vēl saulīti sagaidot Jāņu rītā!
Tāpēc šogad Dabas muzeja Botānikas nodaļas darbinieki vērš uzmanību uz vairākām Latvijā bieži sastopamām graudzāļu sugām. Graudzāles ir ne tikai skaistas, bet arī izturīgas – liekot tās vainaga pamatā, tas ilgstoši būs kupls un neizstaipīsies.
Pirmajā acu uzmetienā graudzāles liekas “visas vienādas”. Bet lēni apskatiet tās vēlreiz, arī tuvplānā… Tikai tuvumā aplūkojot var ieraudzīt graudzāļu dzimtas sugu neuzbāzīgās, niansēs ieslēptās atšķirības un skaistumu. Izbaudiet šo kluso un akurāto dabas vērošanu un pie reizes iemācieties atpazīt šīs augu sugas!
Daudzgadīgā airene
Lolium perenne
Airenes ir ļoti bieži sastopamas pilsētas sētajos zālienos. Tās var labi atpazīt pēc pazīmēm: visas vārpiņas pret ziedkopas centrālo asi ir novietotas regulāri pamīšus un ar šķautnēm pret to.
Villainā meduszāle
Holcus lanatus
Villaino meduszāles var atrast sausās, smilšainās vietās. Tai viss augs ir klāts zīdaini maigiem matiņiem, kuru dēļ augu ir ne tikai patīkami noglāstīt, bet tas ir arī drusku gaišāks kā apkārtnes augi.
Auzenes
Festuca spp.
Latvijā ir vairākas auzeņu sugas, kas bieži sastopamas, tai skaitā pilsētas zālienos. Tām visām ir raksturīgas iegarenas vārpstveida vārpiņas, kas ap ziedkopas galveno asi izkārtotas dažādos virzienos vērstos smalkos zariņos.
Pļavas timotiņš
Phleum pratense
Pļavas timotiņa ziedkopai raksturīga izstieptas vāles forma. Apskatot to tuvplānā, var redzēt, ka sīkās vārpiņas ir blīvi saspiedušās viena pie otras. Timotiņa ziedkopu pataustot, tā ir raupja. Šo raupjumu veido mazas āķveida struktūras – vārpiņu plēkšņu asie galiņi.
Parastā sekstaine
Cynosurus cristatus
Ne tik bieži pamanīta sava necilā auguma dēļ ir parastā sekstaine. Taču velti – tās ziedkopa tuvplānā ir ļoti interesanta: ja to pagroza tā, ka var redzēt ziedkopas asi, tad var ieraudzīt, ka tā ir izlocīta glītos, vienādos līkumiņos. Ap to izvietotās vārpiņas kopskatā atgādina sapītu bizi.
Smilgas
Agrostis spp.
Varbūt tāpēc, ka smilgas Latvijā ir bagātīgi pārstāvēta graudzāļu dzimtas ģints, nereti cilvēki visas graudzāles kopumā sauc par smilgām. Lai nu kāda arī būtu zinātniskā patiesība, smilgas tiešām ir īstas dabas skaistules savu izmēros ļoti sīko vārpiņu dēļ. Tā kā bieži smilgas aug kuplos ceros un vienkopus vairāki augi, tad viss kopums atgādina maigu miglas mākoni.
Nokarenā pumpursmilga
Melica nutans
Lai neapvainotos tie Jāņu zāļu lasītāji, kas dzīvo mežā, tad arī viņiem ir viena izcili skaista graudzāļu suga – nokarenā pumpursmilga. Tās ziedkopu veido nedaudzas vārpiņas, kas visas noliekušās no ziedkopas ass uz vienu pusi garos, filigrānos kātiņos. Vienīgi būtu jāuzmanās šīs graudzāles daļas nebāzt mutē, jo tā ir indīga.
Parastā kamolzāle
Dactylis glomerata
Kamolzāle ir bieži sastopama graudzāļu suga iekoptās, lopbarībai vai noganīšanai paredzētās lauksaimniecības platībās. Tās ziedkopa, kā jau liecina tās nosaukums, ir “kamolaina” – sīkās vārpiņas apvienojošās lielākās grupās - blīvās, ieapaļās, kamoliņam līdzīgās struktūrās.
Bezakotu zaķauza
Bromopsis inermis
Šī graudzāle ir cēla savas lielās, plaši izplestās ziedkopas dēļ. Īpaši skaista tā ir ziedēšanas laikā, kad atveras koši dzeltenie putekšņu maciņi. Pārsteidzoši, ka zaķauzas augšanas vietas parasti saistās ar piesārņojumu – ceļmalām, dzelzceļa malām, pat izgāztuvēm.
Parastais vizulis
Briza media
Parastais vizulis, dažkārt saukts arī par trīseni, blusiņām, vanaga putraimiem, drebulīšiem vai kādā citā jaukā, lokālā tautas nosaukumā, zied visai īsu laiku – tieši uz Jāņiem. Tā ieapaļās, uzpūstās vārpiņas kontrastē ar smalkajiem ziedkopas zariņiem, veidojot auga neatkārtojamo, interesanto izskatu.
