Latvijā savvaļā aug 32 sugu orhidejas, 26 no tām ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Latvijā savvaļā orhidejas aug ļoti lēni. Lai no sēkliņas izaugtu ziedošs augs, dažkārt paiet pat 15-20 gadi. Orhideju sēklas ir ļoti sīkas, smalkiem putekļiem līdzīgas. Tām ir vismazākās sēklas visā augu valstī. Sēklu ir ļoti daudz, tomēr tikai ļoti niecīga daļa no tām nokļūst dīgšanai piemērotos apstākļos. Orhidejas sēkliņa var uzdīgt tikai tad, ja augsnē tā sastop vajadzīgo mikroskopisko sēni. Sēne apgādā sīko dīglīti ar barības vielām, līdz tas pats spēj veidot barības vielas saules gaismas ietekmē.
Dzeguzes vārds dots vairākām orhidejām Latvijā, te sastopamas sešas dzegužpirkstīšu un četras dzegužpuķu sugas. Tās sugas, kurām ir pirkstveidā dalīti gumi, pieskaita dzegužpirkstītēm, bet sugas ar veseliem, lodveidīgiem gumiem - dzegužpuķēm. Liela daļa no tām aug mitrās vietās - zāļu purvos, slapjās pļavās un mežos. Tāpat Latvijā aug arī triju sugu dzeguzenes. Mitrās vietās sastopama purva dzeguzene ar bālgani sārtiem ziediem. Kāpās sastopama tumšsarkanā dzeguzene, kuras ziediem raksturīga patīkama vaniļas smarža. Visretāk no tām sastopama platlapu dzeguzene ar zaļgani violetiem ziediem.
Dzeltenā dzegužkurpīte
Cypripedium calceolus
Viskrāšņākā Latvijas savvaļas orhideja – dzeltenā dzegužkurpīte skaistumā daudz neatpaliek no savām dienvidu māsām. Dzegužkurpīte aug kaļķainā augsnē lapkoku, jauktos vai egļu mežos, mežmalās, krūmājos, kur parasti veido nelielas audzes. Tā zied maija beigās un jūnija sākumā, bet ne katru gadu.
Baltijas dzegužpirkstīte
Dactylorhiza baltica
Latvijā reti sastopama orhideja. Aug mēreni mitrās un purvainās vietās, palieņu pļavās, zemajos purvos, krūmājos un grāvmalās.
Mušu ofrīda
Ophrys insectifera
Mušu ofrīda ir ļoti reti sastopama orhideja. Šī suga Latvijā aug tuvu areāla austrumu robežai. Aug kaļķainos zāļu un pārejas purvos, mēreni mitrās pļavās.
Zieda kopskats atgādina plēvspārņu mātītes, kas palīdz pievilināt kukaiņus.. Zieds neizdala nektāru, bet gan šķidrumu, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs kukaiņu dziedzeru sekrētam, kas pievilina kukaiņu tēviņus. Šādi apmānot kukaiņus, augs tiek apputeksnēts.
Smaržīgā naktsvijole
Platanthera bifolia
Smaržīgā naktsvijole sastopama diezgan bieži. Tā aug mežos, mežmalās un pļavās.
Orhidejām nav nektāra, ar kura palīdzību citi augi pievilina apputeksnētājus. Tamdēļ, lai ievilinātu kukaiņus ziedos, daba apveltījusi tās ar krāšņu ārieni. Daudzas orhidejas pat pēc izskata atgādina kukaiņus. Naktsvijolēm ir balti ziedi un tās apputeksnē naktstauriņi. Tieši baltie ziedi naktī ir vislabāk pamanāmi. Naktsvijoles dienā arī gandrīz nemaz nesmaržo, bet naktī to jaukā smarža pievilina naktstauriņus. Arī naktsvijoles zieda forma atgādina naktstauriņu.
Jauko ziedu dēļ naktsvijolēm nākas ciest no pārliekas cilvēku uzmanības. Naktsvijoles tiek plūktas, kaut arī vāzē ātri novīst, bet pārstādītas dārzos, tās ātri aiziet bojā.
Latvijā sastopamas divas naktsvijoļu sugas: smaržīgā un zaļziedu naktsvijole.
Purva dzeguzene
Epipactis palustris
Nav sastopama bieži. Aug visā Latvijas teritorijā mēreni mitrās un slapjās pļavās, zemajos purvos, lapkoku mežos un grāvmalās.
Tumšsarkanā dzeguzene
Epipactis atrorubens
Tumšsarkanā dzeguzene Latvijas teritorijā ir izplatīta nevienmērīgi. Atsevišķi augi vai nelielas to grupas sastopamas piejūras un iekšzemes kontinentālo kāpu, Daugavas un Gaujas ieleju priežu mežos, smiltājos piejūrā.
Platlapu dzeguzene
Epipactis helleborine
Platlapu dzeguzene sastopama ne visai bieži visā Latvijā. Aug mēreni mitrās pļavās, lapukoku un skujkoku mežos, krūmājos un ceļmalās.
Visas Latvijā augošās orhidejas aizsargā CITES konvencija (konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām).