Ceļvedis dabā „Latvijas indīgie augi”

08.04.2020.
Indīgais velnarutks (Cicuta virosa)
Indīgais velnarutks (Cicuta virosa)
Foto - L. Grīnberga

Latvijā savvaļā sastopamas ap 100 indīgo augu sugas. Sevišķi daudz to ir čemurziežu, dievkrēsliņu, gundegu, liliju, magoņu un nakteņu dzimtās. Indīgie augi aug visdažādākajās vietās – mežos, purvos, pļavās, ūdeņos, ceļmalās, dārzos un nezālienēs. Augu indīgās vielas uz organismu var iedarboties saskaroties ar ādu vai gļotādu, vai arī nonākot organismā. 

Indīgo vielu iedarbība uz cilvēka organismu atkarīga gan no koncentrācijas, gan arī no cilvēku organisma stāvokļa un jutības, kas dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīga. Indīgo vielu iedarbību ietekmē ne tikai uzņemtais šo vielu daudzums, bet arī to mijiedarbība ar citām vielām.

Indīgo vielu saturs augos var mainīties dažādos gadalaikos, tas var būt atkarīgs arī no klimata faktoriem – temperatūras, nokrišņu daudzuma, mēslojuma u.c.

Daudzus indīgos augus lieto ārstniecībā, piemēram, homeopātijā, jo indīgās vielas mazās devās uzrāda ārstniecisku efektu.

Lai izvairītos no saindēšanās, nedrīkst košļāt un ēst nepazīstamu augu lapas, saknes un augļus. Īpaši tas attiecas uz košiem, sulīgiem augļiem, kas atgādina ēdamas ogas (zalktene, čūskoga, kreimene jeb maijpuķīte, krauklene u.c.). Bīstamākais Latvijas indīgais augs ir velnarutks, kura resnais, baltais saknenis smaržo pēc pētersīļiem.

Parastā zalktene Daphne mezereum

Aug ēnainos mežos auglīgās augsnēs. 

Auga sula rada stipru ādas un gļotādas iekaisumu. Ēdot ogas vai lapas, saindēšanās izpausmes ir vemšana, caureja, kā arī miegainība, galvassāpes, nespēks, krampji, bezsamaņa. Bērniem pēc 2-3 ogu apēšanas var iestāties nāve. Ja košļā auga zarus var izkrist zobi.

Parastā zalktene. Foto - LDM arhīvs
Parastā zalktene Daphne mezereum. Foto - LDM arhīvs

 

Bebrukārkliņš Solanum dulcamara

Aug mitrās vietās, krūmājos, grāvju un purvu malās, ūdenstilpju piekrastē.

Saindēšanās pazīmes parādās pēc vismaz 10 ogu apēšanas. Tā izraisa pastiprinātu jutību, miegainību, elpošanas traucējumus, rīkles kairinājumu. Lielākas devas izraisa vemšanu un caureju, pat nāvi.

Bebrukārkliņš. Foto - LDM arhīvs
Bebrukārkliņš Solanum dulcamara. Foto - LDM arhīvs

 

Četrlapu čūskoga Paris quadrifolia

Aug lapkoku un egļu mežos.

Indīgas visas auga daļas, bet īpaši lapas un ogas. Saindēšanās izpaužas kā vemšana, caureja, sāpes vēderā. Novērojama arī acu zīlīšu sašaurināšanās, sausuma sajūta rīklē, sirdsdarbības, elpošanas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.

Četrlapu čūskoga. Foto - LDM arhīvs
Četrlapu čūskoga Paris quadrifolia. Foto - LDM arhīvs 

 

Parastā kreimene, maijpuķīte Convallaria majalis

Aug mežos un krūmājos.

Viss augs ir indīgs. Saindēšanās izpaužas kā nelabums, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Smagākos gadījumos var būt sirdsdarbības traucējumi. Indīgs ir arī ūdens, kurā turēti griezti maijpuķīšu ziedi, tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt, ja tuvumā ir mazi bērni.

Parastā kreimene. Foto - LDM arhīvs
Parastā kreimene, maijpuķīte Convallaria majalis. Foto - LDM arhīvs

 

Vārpainā krauklene Actea spicata

Aug ēnainos un jauktos mežos, kā arī krūmājos, upju ielejās, auglīgās augsnēs.

Visas auga daļas ir indīgas. Ogas izraisa ādas apsārtumu un čūlu veidošanos. Ogas apēdot, rodas kuņģa un zarnu trakta iekaisums, apgrūtināta elpošana. 

Vārpainā krauklene. Foto - LDM arhīvs
Vārpainā krauklene Actea spicata. Foto - LDM arhīvs

 

Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi

Aug krūmājos, upju krastos, ceļmalās, pamestos tīrumos. Savulaik Latvijā ievests kā lopbarības augs. Invazīvs.

Auga sula, nonākot uz ādas, saules ietekmē izraisa smagus ādas bojājumus. Tie parādās vairāku stundu laikā pēc saskares ar latvāņa daļām un atgādina apdegumus, vēlāk parādās nieze, apsārtums, ādas pietūkums, čūlas. Tam pievienojas vispārējs organisma nespēks, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā.

Sosnovska latvānis. Foto - Laura Grīnberga
Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi. Foto - L. Grīnberga 

 

Parastais velnābols Datura stramonium

Aug gar dzelzceļiem, nezālienēs, izgāztuvēs.

Bērniem nāvējošas var būt dažas auga sēklas vai lapas. Saindēšanās izpausmes novērojamas 2-6 stundas pēc apēšanas. Tās ir: karstuma sajūta, miegainība, paplašinātas acu zīlītes, halucinācijas.

Parastais velnābols. Foto - LDM arhīvs
Parastais velnābols Datura stramonium. Foto - LDM arhīvs

 

Indīgais velnarutks Cicuta virosa

Indīgākais Latvijas augs!

Aug purvainās, applūstošās vietās, grāvjos un ezeru krastos. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 15-90 minūtēm. Tās ir: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, siekalošanās, ādas apsārtums, reibonis, krampji un bezsamaņa. Tam seko elpošanas traucējumi un 10–14 stundu laikā iestājas nāve.

Indīgais velnarutks. Foto - Laura Grīnberga
Indīgais velnarutks Cicuta virosa. Foto - L. Grīnberga 
Indīgā velnarutka sakne. Foto - LDM arhīvs
Indīgā velnarutka Cicuta virosa sakne. Foto - LDM arhīvs

 

Lielā strutene Chelidonium majus

Aug cilvēku mītņu tuvumā, nezālienēs krūmājos, mežos.

Tautas ārstniecībā lielās strutenes sulu lieto kārpu nodzīšanai, bet tā dažkārt var izraisīt ādas iekaisumu. Lietojot struteņu tēju var notikt saindēšanās, kas izpaužas kā slikta dūša, vemšana, asiņaina caureja. Mutē un rīklē augs var izraisīt dedzināšanu un čūlu veidošanos. Smagos saindēšanās gadījumos seko nervu sistēmas paralīze un nāve.

Lielā strutene. Foto - LDM arhīvs
Lielā strutene Chelidonium majus. Foto - LDM arhīvs


 

Purva vaivariņš Ledum palustre

Aug sūnu purvos, purvainos mežos.

Mazās devās vaivariņi iedarbojas uzbudinoši, bet lielās devās paralizē centrālo nervu sistēmu. Saindējoties rodas vemšana, caureja, muskuļu un locītavu sāpes, nejūtība, miegainība, krampji. Karstās vasaras dienās uzturoties vietās, kur zied vaivariņi, var sākties galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, vemšana.

Purva vaivariņš. Foto - LDM arhīvs
Purva vaivariņš Ledum palustre. Foto - LDM arhīvs