Ceļvedis dabā „Latvijas dzīvnieku mēsli”

Izmērs: Tēviņiem 2–3 x 1,5–2 cm, mātītēm 2,5–3 x 1–1,5 cm. 
Forma: Īsi, resni, olveidīgi, noapaļoti – tievākais galvs var būt mazliet nosmailināts. Mātītēm daudz tievāki un garenāki.  Vasaras beigas formu kļūst nenoteiktāka.  Virsma spīdīga.
Izvietojums: Irdenās, samērā lielās kaudzēs. Vasaras beigās bieži vien saplūdušas kaudzītēs. 
Konsistence: Samērā cieta. Pavasarī un vasaras sākumā konsistence mīkstāka. Vasaras beigās ļoti mīksta. 
Krāsa: Dzeltenbrūna, brūna līdz tumši brūnai. Pavasarī un vasaras sākumā krāsa var būt tumši zaļa, brūni melna vai zaļi melna. 
Saturs: Galvenokārt kokaugu šķiedras.

Izmērs: Tēviņiem 0,8 x 0,6 cm, mātītēm 0,9 x 0,5 cm.
Forma: Cilindriska (zīļveida). Pavasarī un vasarā vairāk noapaļota.  Tēviņiem – viens gals mazliet izstiepts, bet otrs – ieliekts vai saplacināts. Mātītēm – viens gals izstiepts, bet otrs noapaļots.  Pirms riesta laikā, kad ir intensīva barošanās, tās ir nenoteiktas formas, gļotainas un saķepušas kopā.  Riesta laikā – tēviņiem nelielas un nenoteiktas formas. 
Konsistence: Sausa, samērā cieta. Pavasarī un vasarā konsistence mīkstāka.  Pirms riesta laikā – gļotaini un saķepuši kopā.  Mātītēm grūsnības beigu periodā – stipri ūdeņaini.
Krāsa: Zaļi melna, zaļi brūna vai brūna. Vasarā būs tumšāka nekā ziemā. 
Izvietojums: Irdenās kaudzītēs. Pavasarī un vasarā var būt ciešākās kaudzītēs. 
Saturs: Sīkas dažādu augu daļiņas, jo brieži, tāpat kā citi atgremotāji, augu masu labi pārstrādā.

Izmērs: Garums 0,5–1 cm, diametrs 0,5 cm
Forma: Cilindriski, ar noapaļotiem galiem. Jauniem dzīvniekiem riekstveida. 
Konsistence: Elastīga.
Krāsa: Brūngana, zaļgana, dažādu nokrāsu dzeltenīga. Vasarā tumšāka nekā ziemā. 
Izvietojums: Nesaistīti kaudzītēs, var būt saķepuši kopā. 
Saturs: Sīkas dažādu augu šķiedras, jo stirnas ir atgremotāji un augu masu labi pārstrādā.

Izmērs: Garums vidēji 10 cm, diametrs – 3 līdz 4 cm.
Forma: Velteniski (desveidīgi), ar nedaudz izstieptiem galiem. Līdzīgi liela suņa mēsliem. 
Konsistence: Samērā cieta. Stiprā izbīlī – šķidra. 
Krāsa: Melna, tumši olīvbrūna vai tumši pelēka, ja ēdis tikai kaulus, tad gandrīz balta. 
Izvietojums: Pa vienam, kaudzītēs. Netālu no midzeņa – īpašā „tualetes vietā” – mēdz būt lielā daudzumā vienkopus.
Saturs: Zvēru mati, lielu dzīvnieku kaulu gabaliņi, šķembas, nelielu dzīvnieku skeleta veseli fragmenti, var būt putnu spalvas.  Vasarā – arī kukaiņu hitīna gabaliņi, augļu mizas un sēklas.

Izmērs: Garums 4–8 cm, diametrs 1–2 cm.
Forma: Velteniski, abi gali vai tikai tievākais gals noapaļots.
Konsistence: Samērā irdena.
Krāsa: Pelēka vai brūngana.
Izvietojums: Īpaši veidotās „tualetes” bedrēs. Kaudzītēs pastāvīgo taku malās, visvairāk – alu tuvumā. Kaudzes parasti aprok.
Saturs: Augu daļiņas, augļu mizas un sēklas, kukaiņu hitīns, abinieku un rāpuļu kauli, var būt arī putnu olu čaumalas, putnu spalvas, nelielu zvēru mati un kaulu fragmenti.

Izmērs: Vidēji 2–3 cm (atkarībā no dzīvnieka lieluma)
Forma: Zīlesveida. Virsma nelīdzena un spuraina kā maksteņu kāpuru čaulām.
Konsistence: Dažāda.
Krāsa: Dažāda.
Izvietojums: Grimstoši. Atrodami ūdenstilpju dibenā. Ja piekrastē – vairākas spiras izbārstītas vienuviet.
Saturs: Galvenokārt koksnes skaidiņas.

Izmērs: Atkarīgi no dzīvnieku vecuma (lieluma). Apmēram 2–4 cm diametrā (pieaugušajiem)
Forma: Dažāda. Plācenīšu (biezu monētu) forma – ja ēd rupju un samērā sausu barību (rudenī un ziemā). Desas formā vai bezformīgi – ja ēd mīkstu un sulīgu barību (pavasarī un vasarā).
Konsistence: Dažāda – atkarībā no barības. 
Krāsa: Tumši zaļa, zaļganbrūna (pavasarī un vasarā), pelēcīgi brūna vai zilganbrūna (ziemā). Mazuļu zīdīšanas periodā – pelēkdzeltena.
Izvietojums: Kaudzītēs 3–10 vairāk vai mazāk salipuši (rudenī un ziemā). Bezformīgās, izplūdušās, mitrās kaudzītēs (pavasarī un vasarā)
Saturs: Nelielas augu daļiņas, var būt arī dzīvnieku atliekas.

Izmērs: Garums 3–4 cm, diametrs 1–1,5 cm.
Forma: Velteniska desas forma. Tievākais gals nedaudz izstiepts.
Konsistence: Samērā irdena
Krāsa: Dažāda (biežāk tumša).
Izvietojums: Pa vienam izkaisīti.
Saturs: Kukaiņu hitīna, gliemežu čaulu un nelielu mugurkaulnieku (pārsvarā abinieku) kaulu daļiņas, dažādu augu dažādu daļu fragmenti, retumis putnu olu čaumalu gabaliņi, atsevišķos gadījumos peļveidīgo mati un putnu spalvas.

Abu ežu sugu mēsli parasti savā starpā nav atšķirami.
 

Izmērs: Diametrs 1,2 cm.
Forma: Riekstveidīgas spiras, kuras nedaudz (ziemā vairāk nekā vasarā) saplacinātas.
Konsistence: Vasarā mīkstāka nekā ziemā. Atkarīga no barības sastāva.
Krāsa: Nosaka barības sastāvs, lielākoties tā ir dzeltenbrūna vai zaļganbrūna.
Izvietojums: Nekompaktās kaudzītēs, retāk izbārstītas pa vienai.
Saturs: Dažādu augu daļiņas, tostarp, koksnes atliekas.

Izmērs: Diametrs 1,1–1,3 cm.
Forma: Riekstveidīgas noapaļota spiras, var būt ar nedaudz izstieptu galu.
Konsistence: Atkarīga no barības sastāva.
Krāsa: Lielākoties tumši brūna, retāk pelēkbrūna, zaļganbrūna vai gandrīz melna.
Izvietojums: Vairāk vai mazāk kompaktās kaudzītēs, taču var arī būt izbārstītas pa vienai.
Saturs: Dažādu augu daļiņas.

Izmērs: Garums 18–20 mm.
Forma: Kapsulveidīga  ar strupiem galiem.
Konsistence: Svaigi – mīksti, veci – cieti.
Krāsa: Melna.

Abu žurku sugu mēsli savā starpā parasti nav atšķirami.