Jūras piekrastē, viļņiem un straumēm intensīvi pārskalojot krasta nogulumus, veidojas dabiski smago minerālu koncentrāti. Šo koncentrātu dominējošie minerāli ir ilmenīts, magnetīts, granāts (almandīns), amfiboli, piroksēni un citi. Latvijā šo minerālu lielākās iegulas atrodas Baltijas jūras piekrastē starp Pāvilostu–Ventspili un starp Staldzeni–Jaunupi, kā arī Vidzemes piekrastē starp Skulti un Vitrupi. Sakopojumi veido tumšus slānīšus, vietām pat 1–3 m platas un 20–60 cm biezas joslas.
No tumšajiem pludmales kliedņiem ar magnēta palīdzību viegli atdalāms ir minerāls – magnetīts. Tam raksturīga izteikta magnētisma īpašība. Kristāliem raksturīga oktaedriska forma, tie ir necaurspīdīgi, krāsa – melna. Minerāla cietība ir 5,5-6,0. Svītras krāsa – melna.
Magnetīts ir galvenā dzelzsrūdu sastāvdaļa.
Latvijā magnetītu dzelzsrūdu lielākās iegulas atrodas Limbažu novadā pie Staiceles un Jēkabpils novadā pie Gārsenes, 700–900 m dziļumā metamorfajos iežos.