Ziemeļu gulbju ligzdošanas sekmes Latvijā šogad bijušas zemākas nekā citus gadus, secinājuši pētnieki. Ilgstošā sausuma dēļ daudzās ligzdošanas vietās bija zems ūdens līmenis, kas atviegloja plēsēju piekļuvi mazuļiem. Taču kopumā ziemeļu gulbju populācija ir stabila.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs un Latvijas Gulbju izpētes biedrības priekšsēdētājs Dmitrijs Boiko ziemeļu gulbjus (Cygnus cygnus) pēta jau 18 gadus. Ik gadu kopā ar brīvprātīgajiem ornitologs apgredzeno ap simts ziemeļu gulbju.
Šovasar ar kakla gredzeniem iezīmēti 89 ziemeļu gulbji. Taču ekspedīciju laikā secināts, ka Kurzemē šogad bijis salīdzinoši slikts perēšanas gads – laika apstākļu dēļ gulbji ar mazuļiem mitinājušies seklās vai pat sausās vietās un daļu mazuļu apēduši plēsēji. Citviet Latvijā apstākļi perēšanai bijuši labāki.
Kopumā ziemeļu gulbjiem Latvijā klājas labi un par skaita samazinājumu nav jāuztraucas. Pēdējos 18 gados sugas īpatņu skaits pat pieaudzis. Tagad Latvijā ligzdo ap 600 ziemeļu gulbju pāru, bet laikā, kad uzsākti pētījumi – ap 150 pāru. Turklāt interesanti, ka ziemeļu gulbji, kas Latvijā šķīlušies kā mazuļi un apgredzenoti, ne vienmēr te atgriežas ligzdot. Mūsu ziemeļu gulbji vēlāk kā ligzdotāji konstatēti arī Lietuvā un Polijā.
Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai sugas ligzdošanas sezonu Latvijā, bet arī migrācijas paradumus. D. Boiko stāsta:
„Klimats mainās, jā. Pirms padsmit gadiem es atceros tas bija kaut kas īpašs, ja novembrī varēju nolasīt paša gredzenotu gulbi tepat Latvijā, bet tagad novembrī un decembrī varu bieži vēl nolasīt “savu” gulbju gredzenus, jo šeit ir silti un tiem nav vajadzības lidot prom tik ātri, kā senāk. Gulbji gan pagaidām masveidā Latvijā pārziemot vēl nepaliek. Ir bijuši gadījumi, kad ziemeļu gulbji aizlido uz Vāciju pārziemot, to gredzenus ornitologi oktobrī tur nolasa, bet novembrī, decembrī tie atkal novēroti te, un, iestājoties aukstākam laikam, putni atkal pārlido uz Vāciju. Proti, gada laikā viņi migrē pat divas reizes, atkarībā no laika apstākļiem Latvijā.”
Ornitologs skaidro, ka ziemeļu gulbju uzvedības izmaiņas liecina arī par klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, dažu gadu desmitu laikā ziemeļu gulbju rudens migrācija ir kļuvusi vēlāka un izstieptāka. Neskatoties uz pirmajiem aukstuma viļņiem un pirmo sniegu, Latvijas ziemeļu gulbji vēl joprojām uzturas te. Zināms, ka tikai daži sasnieguši savas ziemošanas vietas Vācijā. Tai skaitā trīs jauni gulbji, kas šovasar apgredzenoti netālu no Jaunpils, novēroti Vācijā, Bavārijā.
D. Boiko ziemeļu gulbju ikgadējā gredzenošana ir plašākais jebkad veiktais sugas pētījums Eiropā. Laika apstākļi un putnu uzvedība mainās un pētniekiem vēl ir daudz nezināma par šiem cēlajiem putniem. Tāpēc pētījums tiks turpināts arī 2022. gadā.
Ziemeļu gulbju gredzenu lasījumus aicinām sūtīt pētniekam dmitrijs.boiko@lndm.gov.lv, norādot novērojuma datumu, vietu un gredzena numuru.
Pētījumu 2021. gadā finansiāli atbalsta AS „Latvijas Finieris”, SIA „Vidzemīte” un SIA „Skrunda”.
